"Lielstraupes pils", Straupes pagasts, Pārgaujas novads, LV-4152, Latvija,

Logo uzņemšana: + 371 64 132 246,
Logo straupe.sns@apollo.lv
 
Straupes narkoloģiskā slimnīca
 
BildeBildeBilde
 
svētdiena, 19. novembris, 2017
Jaunumi
 
15187

Pagrieziena punkts dzīvei bez grādīgā
30.05.2011


Pagrieziena punkts dzīvei bez grādīgā

(28.05.2011., Regīna Olševska, "Latvijas Avīze")
"Vienmēr esmu šeit labi uzņemts, dakteri nepastrīpo, ka esmu alkoholiķis vai kā. Ielaižu vēnā šķidrumu un uzreiz projām. Tādā veidā ārstējos. Pirmo reizi man šķidrumu ielaida uz gadu, bet pats vēl trīs gadus nedzēru. Ja kāda kompānija blakus lietoja kaut ko stiprāku, mani tas pilnīgi neuztrauca, varēju mierīgi sēdēt. Domāju, ka arī šoreiz noturēšos, bet nekā – pirms nedēļas sāku dzert, un tuvinieki mani atveda uz slimnīcu. Pašam jau arī gribas atmest, jo rodas visādas nevajadzīgas problēmas. Mājiniekiem nepatīk, arī darbā grūti," atzīst Ivars (35) no Cēsu novada, kas Straupes narkoloģiskajā slimnīcā pabijis jau trīs reizes. Viņš ir viens no daudzajiem, kas cenšas savā dzīvē kaut ko mainīt uz labo pusi.

Dzer, kā dzēruši

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā ievērojami samazinājies absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju – no 9,9 l alkohola 2008. gadā līdz 6,1 l 2009. gadā. Vai tiešām ļaudis dzer mazāk?

"Veikalos alkohols kļūst dārgāks, tādēļ tie, kas to lieto, pērk kontrabandas šņabi vai mājās gatavoto "dzimtenīti". Līdz ar to kopējais oficiāli reģistrētais alkoholisko dzērienu apgrozījums krītas," situāciju skaidro Straupes narkoloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Kuprēvičs. Arī Pasaules veselības organizācijas (PVO) ziņojumā mūsu valsts izcelta kā līdere nereģistrētā alkohola patēriņā – 14,2 l uz cilvēku gadā. Apmēram 38% alkohola Latvijā esot nelegālas izcelsmes, Latgalē pat 70%.

"Pacienti pie mums nonāk daudz smagākā stāvoklī nekā agrāk. Reizēm pēc mēneša vai vairāku mēnešu ilgiem "plostiem". Tad jau viņiem ir delīrijs, encefalopātijas, stipri nodzertas aknas, tādēļ mums jāiegulda lieli līdzekļi un ļoti jānopūlas, lai dabūtu viņus uz kājām," stāsta slimnīcas virsārste, narkoloģe Dace Raituma. Arī Neatliekamā medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece operatīvajos jautājumos Sniedze Bračka uzskata, ka alkohola sērga Latvijā tikai vēršas plašumā: "Katrs trešais ceturtais izsaukums saistās ar grādīgā lietošanu – atrašanos smagā reibumā, saindēšanos, dzērumā gūtām traumām, smagām saslimšanām, kas ir alkohola lietošanas sekas."

Vidējais Straupes pacients – 35 – 40 gadus vecs vīrietis, lai gan jaunākajiem pacientiem ir ap 18, bērnus un pusaudžus te neuzņem, bet senioru grupā – pat 82 gadus veci sirmgalvji.

Kāds ir parastais dzīvesstāsts? "Iesāku dzert tehnikumā vai armijā – stāsta četrdesmitgadīgie, bet tie, kam šobrīd astoņpadsmit, sākuši niekoties ar aliņiem vai pat ko stiprāku jau 12 – 13 gadu vecumā," atklāj narkoloģe, uzsverot, ka bērniem un pusaudžiem atkarība veidojas ļoti ātri, reizēm pietiek pat ar diviem trim mēnešiem. Ārste alkohola lietošanu salīdzina ar loteriju, jo vienam ir gēnos ielikts pamats, lai veidotos atkarība, bet citam varbūt izdosies izsprukt sveikā, nesabojājot savu dzīvi.

Ārstē par 
valsts naudu

"Šogad esam vienojušies ar Veselības norēķinu centru par 1200 pacientu ārstēšanu. Cik pacientus uzņemam, tik lielu valsts finansējumu arī saņemam," skaidro slimnīcas vadītājs, piebilstot, ka šobrīd valsts finansējums sedz 58% no slimnīcas izdevumiem. Lielstraupes pilī izvietotais stacionārs šobrīd ir lielākā medicīnas iestāde Latvijā, kas specializējusies alkohola atkarības ārstēšanā. Gada laikā slimnīcā ārstējas ap 2000 pacientu, piemēram, 2007. gadā – pat 3200. Ja pacients ārstējas par pilnu maksu, viņa personas dati ir konfidenciāli un netiek izpausti. Ja ārstēšanās kurss nav mazāks par divām dienām, jāmaksā Ls 20, ja īsāks – Ls 50 dienā (intravenozās sistēmas jeb torpēdas ievadīšana – Ls 25).

"Arī darba devēji ved pie mums darbiniekus, reizēm pat katru gadu. Tie ir tā saucamie "veči ar zelta rokām", kurus ārstēt izmaksā lētāk nekā apmācīt jaunus. Ir arī tādi, kas strādā ārzemēs. Ja plosts sākas tur, viņus atgādā uz Straupi tieši no lidmašīnas, mēs viņus nostādām atkal uz kājām, un viņi lido atpakaļ," stāsta Pēteris Kup­rēvičs.

Valsts apmaksātu ārstēšanu saņem akūtie pacienti, kuriem ir delīrijs, psihoze vai kādas citas smagas veselības problēmas un kurus Straupes narkoloģiskajā slimnīcā nereti nogādā tuvākā NMP brigāde. Tā pienākas arī pacientiem ar ģimenes ārsta vai narkologa norīkojumu. "Daļa ģimenes ārstu baidās to dot, jo domā, ka nauda šā pacienta ārstēšanai tiks ņemta no ģimenes ārsta finansējuma. Tā nav," skaidro Dace Raituma.

Ārstējoties par valsts naudu, jāmaksā tikai pacientu iemaksa 5 lati, vēl tikpat par diennakts uzturēšanos stacionārā, tas ir – 10 lati dienā. Vidējais kursa ilgums ir četras piecas dienas. Mazturīgajiem jāmaksā puse no pacientu iemaksas, bet tiem, kam piešķirts trūcīgās personas statuss, ārstēšanās ir par brīvu. Šo pacientu ārstēšanai kopš 2009. gada 1. oktobra papildus tiek piešķirta nauda no tā sauktā sociālā spilvena līdzekļiem. Taču tas ir koks ar diviem galiem. Ārste norāda, ka, kopš ieviesta šī pro­gramma, daži pacienti sākuši dzīvot pēc scenārija "dzeru un ārstējos", jo zina, kolīdz paliks slikti, varēs saņemt ģimenes ārsta norīkojumu un braukt ārstēties uz Straupi. Daži "pastāvīgie klienti" pamanās šeit ārstēties pat 10 – 15 reizes gadā. Ja parēķina, ka viens ārstēšanās kurss izmaksā ap 160 latiem, rodas pamatotas šaubas, cik racionāli tiek izmantoti līdzekļi.

Svarīgākais – 
vēlme atmest

"Latvijas "vidējā dzērāja" domāšana ir zemnieciska. Daļa pacientu, kas izgājuši Minesotas programmu, saka: "Tur ar mani tikai parunāja, bet neko neizdarīja. Tabletes vai injekcijas – o, jā, tā ir konkrēta palīdzība!" pamanījusi narkoloģe. Arī Straupē alkohola atkarību ārstē ar dažādām psihoterapijas metodēm, efektu nostiprinot ar īpašu medikamentu palīdzību (tā saucamā torpēda). Pēc tam pacients vismaz reizi mēnesī ierodas uz uzturošo terapiju vai psihoterapiju, kas dod viņam impulsu nedzert.

"No Cēsīm pie mums brauca jauns puisis – labi situēts, no labas ģimenes. Pāris gadu laikā viņš visu zaudēja, sāka nakšņot pritonā un aizgāja bojā. Par kādu citu pacientu domāju – nekas te nebūs, bet pēc pieciem sešiem gadiem viņš atbrauc – tīrs un glīts, apprecējies otrreiz, viņam ir māja, mašīna," stāsta Dace Raituma. Pēc viņas domām, narkoloģija līdzinās mākslai – ja starp narkologu, psihoterapeitu un pacientu izdodas atrast īsto "klikšķi", rezultāti var būt ļoti labi. Piemēram, Straupes narkoloģiskajā slimnīcā 60 – 70% pacientu izdodas panākt remisiju uz gadu vai pat ilgāku laiku.

"Torpēda nevar cilvēkam ne muti aiztaisīt, ne rokas sasiet. Tīri tehniski viņš var pacelt glāzīti, tādēļ ir jāveido vēlme atturēties. Torpēda ir tikai punktiņš uz "i"," atzīst narkoloģe, uzsverot, ka galvenais – lai pats cilvēks, nevis tikai viņa tuvinieki, vēlētos atmest dzeršanu. Alkoholisms ir slimība, kas ļoti dziļi skar arī emocionālo un garīgo pasauli, tādēļ tiem, kas vēlas atbrīvoties no postošās atkarības, jāattīsta savs iekšējais "es", piemēram, rodot pamatu garīgajai attīstībai Anonīmo alkoholiķu sanāksmēs vai ticībā Dievam.

Uzziņa

* 2009. gadā ar diagnozi "alkoholisms" Latvijā uzskaitē bija 30 103 personas, no tām 6289 sievietes un 23 814 vīrieši, bet no jauna reģistrētas 2087 personas.
* Uz 100 000 iedzīvotājiem uzskaitē ar diagnozi "alkoholisms" Rīgā bija 680, Pierīgas reģionā – 1151, Vidzemē – 1826, Kurzemē – 1418, Zemgalē – 1847, bet Latgalē – 2030 pacienti.

avīzes raksts

avots:
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316890:pagrieziena-punkts-dzvei-bez-grdg&catid=144:rstniecba&Itemid=168




      Atpakaļ